Pāriet uz saturu

Viens teksts, četri līmeņi

Lūisa Kerola grāmatas „Alises piedzīvojumi Brīnumzemē“ sākums, ko mūsu ķēde iztulkojusi no angļu valodas katrā no četriem līmeņiem. Blakus — atsauces tulkojums, veikts un pārlasīts ar roku.

Oriģināls

Alice was beginning to get very tired of sitting by her sister on the bank, and of having nothing to do: once or twice she had peeped into the book her sister was reading, but it had no pictures or conversations in it, “and what is the use of a book,” thought Alice “without pictures or conversations?”

So she was considering in her own mind (as well as she could, for the hot day made her feel very sleepy and stupid), whether the pleasure of making a daisy-chain would be worth the trouble of getting up and picking the daisies, when suddenly a White Rabbit with pink eyes ran close by her.

There was nothing so very remarkable in that; nor did Alice think it so very much out of the way to hear the Rabbit say to itself, “Oh dear! Oh dear! I shall be late!” (when she thought it over afterwards, it occurred to her that she ought to have wondered at this, but at the time it all seemed quite natural); but when the Rabbit actually took a watch out of its waistcoat-pocket, and looked at it, and then hurried on, Alice started to her feet, for it flashed across her mind that she had never before seen a rabbit with either a waistcoat-pocket, or a watch to take out of it, and burning with curiosity, she ran across the field after it, and fortunately was just in time to see it pop down a large rabbit-hole under the hedge.

Lewis Carroll, Alice's Adventures in Wonderland (1865), I nodaļa. Brīvi izmantojams darbs.

Atsauces tulkojums

Veikts un pārlasīts ar roku, bez mašīntulkošanas.

Alisei jau sāka ļoti apnikt sēdēt krastā blakus māsai un neko nedarīt: reizi vai divas viņa bija ieskatījusies grāmatā, ko māsa lasīja, bet tajā nebija ne bilžu, ne sarunu. „Un kāda gan jēga no grāmatas,“ nodomāja Alise, „bez bildēm un sarunām?“

Un tā viņa savā prātā apsvēra (cik nu labi spēja, jo karstā diena viņu bija padarījusi ļoti miegainu un apdullušu), vai prieks nopīt margrietiņu vainagu atsvērtu pūles piecelties un saplūkt margrietiņas, kad pēkšņi viņai cieši garām paskrēja Baltais Trusis ar sārtām acīm.

Tajā nebija nekā sevišķi ievērojama; arī Alisei nelikās pārāk dīvaini dzirdēt Trusi pie sevis sakām: „Ak vai! Ak vai! Es nokavēšos!“ (kad viņa vēlāk to pārdomāja, viņai atausa, ka par to būtu vajadzējis brīnīties, taču tobrīd tas viss šķita gluži dabiski); bet, kad Trusis patiešām izvilka no vestes kabatas pulksteni, paskatījās uz to un tad steidzās tālāk, Alise pietrūkās kājās, jo viņai zibenīgi iešāvās prātā, ka viņa nekad agrāk nebija redzējusi trusi ne ar vestes kabatu, ne ar pulksteni, ko no tās izvilkt, un, degdama ziņkārē, viņa skrēja pāri laukam tam pakaļ un par laimi vēl paguva ieraudzīt, kā tas iešmauca lielā trušu alā zem dzīvžoga.

Pamata

1 krusteniskā pārbaude

Šī fragmenta mašīntulkojumi tiek gatavoti.

Kvalitāte

1 krusteniskā pārbaude

Šī fragmenta mašīntulkojumi tiek gatavoti.

Premium

2 krusteniskās pārbaudes

Šī fragmenta mašīntulkojumi tiek gatavoti.

Izcilība

2 krusteniskās pārbaudes

Šī fragmenta mašīntulkojumi tiek gatavoti.

Izmantotie iestatījumi: precizitāte „Precīzs“, vārdi pielāgoti valodai, mērķvalodas dialogu tipogrāfija.